Nozares ziņas Digitāla platforma eksporta sektora izmaiņām

Jaunumi

— Sep 19, 2017

Latvijas pabeigto transportlīdzekļu pakalpojumu sniedzējs SIA “Fracht” 2014. gadā izlaida savu Automašīnu loģistikas kontroles sistēmu (ALCS), lai veicinātu “Volkswagen Group” zīmolu, “General Motors” un daudzu transportlīdzekļu komercuzņēmumu automašīnu izplatīšanu. “Fracht” līdz šim ir ieguldījusi 3 miljonus eiro (3,6 miljonus dolāru) transporta pārvaldības programmatūras rīka izveidē, un nu tā tiek galā ar visu, sākot no pirkšanas, transporta grafiku veidošanas un piegādes ķēdes pārvaldības, līdz maršrutu datu pakalpojumiem, kvalitātes kontrolei, darba izpildes rādītāju efektivitātei un finanšu grāmatvedībai.

Tīklā balstītā programmatūra, kuru atbalsta mākoņlietotnes unkura izveidota, lai reāllaikā labāk pārvaldītu informācijas plūsmu, izveidojot koplietotu platformu automašīnu izgatavotājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem nozīmīgajiem eksporta sektora pakalpojumu sniedzējiem.

“Šī sistēma ir tāds kā sajaukums starp ERP II un profesionālu sociālo tīklu, kurā lietotāji var dalīties ar saviem datiem ar konkrētiem partneriem,” skaidro tās veidotājs un SIA “Fracht” valdes loceklis Renāts Slenderis (attēlā).

Uzņēmuma resursu plānotājs ERP (Enterprise Resource Planning) ir uzņēmējdarbības procesa pārvaldības programmatūra, kura apvieno integrētas lietotnes, lai pārvaldītu uzņēmējdarbības un automātiskās biroja funkcijas. ERP II bija papildu priekšrocība – klientu attiecību un cilvēkresursu pārvaldības iekļaušana.

Slenderis turpina: “Tajā ir klasiskās ERP II funkcijas, kurās ietverti stingri uzņēmējdarbības notikumi, kompleksas datu ievades veidlapas un ierobežota piekļuve datiem, kombinācijā ar modernu tīmekļa lietotņu un sociālo tīklu pieredzi, kurā lietotāji var dalīties ar informāciju ar saviem partneriem vienkāršā un ērti lietojamā veidā.”

Optimizēts, automātisks, efektīvs

“Fracht” stāsta, ka ar ALCS optimizēti un automatizēti vairāk nekā 80 % no tās uzņēmējdarbības procesiem, radot iespaidīgus ieguvumus efektivitātes ziņā.

“Mūsu reaģēšanas laiks no pasūtījuma līdz izpildei mazinājās līdz pat 20 reizēm,” saka Slenderis. “”Fracht” transportlīdzekļu transporta apjoms palielinājās no 6700 vienībām 2010. gadā līdz 70 000 2016. gadā, un apgrozījums palielinājās septiņas reizes, nepalielinot darbinieku skaitu. Turklāt mēs joprojām varam palielināt transportlīdzekļu transporta apjomus līdz 300 000 vienībām gadā, izmantojot divu dispečeru pārvaldību.”

Kopš ieviešanas, izmantojot “Fracht” un tās Lietuvas meitas uzņēmuma SAS “Fracht” programmatūru, pārvadāti vairāk nekā 180 000 tūkstoši jaunu un lietotu transportlīdzekļu (proporcijā apmēram 65 % jaunu un 35 % lietotu transportlīdzekļu).

“ALCS sistēmā ar mums sadarbojas mazie un vidējie transporta uzņēmumi, no kurām minēsim vien trīs: “Vytaro Transportas”, “Autoriba” un “Autofastas”,” saka Slenderis. “Apmēram 265 transporta uzņēmumu regulāri izmanto ALCS, kaut arī mūsu tīklā kopumā ietverti 1289 transporta uzņēmumi un vairāk nekā 5000 automašīnu transportētāju.”

Turklāt lielākie Eiropas transporta pakalpojumu sniedzēji, piemēram, “Frikus”, “Hoedlmayer”, “STS” un “Wega-A”, sistēmu izmanto ierobežotā apjomā kā informācijas apmaiņas moduli, lai iegādātos kravas tūlītējai pirkšanai, atrastu pasūtījumu vai saņemtu informāciju par iekraušanu vai izkraušanu.

Šie pabeigto transportlīdzekļu transporta pakalpojumu sniedzēji, gan lielie, gan mazie, jau tagad izmanto ALCS sistēmu visā Eiropā, un uzņēmums raugās nākotnē ar plāniem apgūt lietojumu visā pasaulē. Pēc Slendera teiktā, sistēma atbalsta desmit valodas, ieskaitot ķīniešu, krievu un spāņu, tādēļ ALCS var ieviest daudzos reģionos visā pasaulē.

Šķēršļu pārvarēšana

attīstot sistēmu, “Fracht” saskārās ar dažām zināmām problēmām, ar kurām saskārušies tie, kuri meklēja efektīvāku eksporta loģistikas procesu. Pamatā, vienotas platformas vai savienotas piegādes ķēdes, kura kalpo visām iesaistītajām pusēm, izveidošana nozīmē nodrošināt piekļuvi vienā līmenī, tomēr saglabāt oriģinālo iekrātu ražotāju, loģistikas un transporta pakalpojumu nodrošinātāju drošu integrēšanu citā līmenī. “Fracht” bija jādomā arī par to, lai saglabātu ALCS pietiekami draudzīgu lietotājiem, un lai apmācība sistēmas lietošanā būtu vajadzīga minimālā apjomā.

ERP funkciju un sociālā tīkla tehnoloģiju sajaukuma līdzsvarošana nozīmēja to, ka draudzīgums pret lietotāju tika salāgots arī ar datu drošību.

Uzņēmums veica arī sistēmas pielāgojumus pēc tās izstrādāšanas. Piemēram, uzņēmuma sākotnēji projektēto sistēmas GSM (mobilo) lietotņu izmēģinājumu laikā radās zināma pretestība no autovadītājiem, kuri nevēlējās izmantot viedtālruņa lietotnes. Lielākajai daļai autovadītāju bija vairāk par 50 gadiem un viņiem nebija iemaņu darbā lietot viedtālruņa lietotnes. Otrkārt, bieži vien skarbie darba apstākļi nozīmē to, ka viedtālruņa lietošana ir neērta. “Fracht” atrisināja šo problēmu, vienkāršojot saziņas procesu starp ALCS un autovadītāju, izmantojot SMS kodus.

Emisiju mazināšana

Vēl kāda problēma, kura jāpārvar pabeigto transportlīdzekļu izplatīšanā, ir nobraukums ar tukšu kravu, kuru parasti veido kravas automašīnas atgriešanās ceļš bez kravas – tas mazina efektivitāti. “Fracht” stāsta, ka ALCS izmantošana var palīdzēt mazināt nobraukumu ar tukšu kravu, kā arī iztērēto oglekļa emisijas apjomu. Pēc “Fracht” teiktā, kravu savienošana pārī un plūsmu kombinēšana ir vienīgais veids, kā to īstenot. “Tas ir iemesls,” saka Slenderis, “kādēļ PSA sākotnēji izveidoja “Gefco” un kādēļ “Renault” sākotnēji ierīkoja “Groupe Cat””. Tomēr pat ar pārdomātiem pakalpojumiem rezultāts būs sliktāks, ja procesus koordinēs ar novecojušiem manuāliem paņēmieniem, nevis izmantos digitālu automatizāciju.

“Mūsu sistēma var mainīt šo sadarbības formu un sniegt risinājumu ražotājiem un piegādātājiem, kurš ir balstīts uz digitalizāciju, reāllaika plūsmām un autoparka pārvaldību,” saka Slenderis. “Tas nozīmē, ka sistēma spēj kombinēt dažādu autoražotāju plūsmas un nodrošināt optimālu maršrutēšanu, automātiski pārvaldīt autoparka pakalpojumu sniedzēju darbu; uzņēmējdarbības digitalizācija paver ceļu optimālam risinājumam.”

Automātiskas transporta pārvaldības sistēmas izmantošanai ir vēl citas priekšrocības. Piemēram, kad autovadītājs ziņo ALCS, ka viņš vai viņa izkrauj pēdējo transportlīdzekli, sistēma automātiski nosūta iekraušanas norādījumus nākamajam reisam. Vēl cits piemērs vērojams informācijā, kuru nosūta uz transportlīdzekļu apsargājamo stāvvietu, ar ziņu, ka treileris tuvojas.

Oriģinālo iekārtu ražotāju (OEM) iesaistīšana

Šobrīd “Fracht” meklē iespējas, kā pilnībā izmantot sistēmu, plašāk iekļaujot pašus transportlīdzekļu ražotājus; tam nepieciešama viņu dalība sistēmā.

“Pēc papildināšanas ar ražošanas un apsargājamo autostāvvietu informācijas sistēmām, ALCS spēs pilnībā automātiski, bez darbinieku iesaistīšanās pieņemt transportēšanas pasūtījumus, plānot reisus un nosūtīt iekraušanas norādījumus autovadītājiem, vai, nākotnē, bezpilota autonomajiem transportlīdzekļiem.

Procesu integrēšana ir tas, ko “Fracht” uzskata par nozīmīgāko pabeigto transportlīdzekļu transporta sektora uzlabošanā, un tas, kas to sagatavo autonomo transportlīdzekļu ienākšanai.

Kaut arī procesu digitalizācija pabeigto transportlīdzekļu sektorā ir aizsākusies un izpletusies dažādos virzienos – telemātika, transporta pārvaldības sistēmas, klientu attiecību pārvaldība (CRM), piegādātāju attiecību pārvaldība (SRM), e-komercija – joprojām nav vienotas platformas, kura pārvalda savienojumus starp dažādām sistēmām.

Pamatojoties uz “Fracht” sacīto, ALCS savieno piegādes ķēdi un, savienojot dažādās sistēmas, kuras to atbalsta, var mazināt nobraukumu ar tukšu kravu, saīsināt reaģēšanas laiku, izplatīt izsekošanas datus visā piegādes ķēdē un mazināt manuālās saziņas un papīra izniekošanas apjomu. “Vēl vairāk,” saka Slenderis – “ieviešot šo sistēmu, tā standartizē procesus visā pasaulē, nodrošinot koplietotu apmaiņu ar informāciju dažādās valodās, lai automatizētu un optimizētu uzņēmējdarbības procesus.”

“Klientiem vajadzīgs ātrums, caurskatāmība un izsekojamība par viszemāko iespējamo cenu, un te nu mēs nākam ar savu pakalpojumu piedāvājumu,” norāda Slenderis. “Mēs ar pārliecību varam sacīt, ka bez vienotas platformas automašīnu loģistikā nav nākotnes autonomajam transportam!”